Ir vairāki rūpnieciski veidi, kā ražot izmantojamu PLA ar augstu molekulāro ātrumu. Pienskābe un cikliskais diesteris laktīds ir divi galvenie šim nolūkam izmantotie monomēri.
Visizplatītākā PLA izveides metode ir laktīda gredzena atvēršanas polimerizācija ar dažādiem metāla katalizatoriem (parasti alvas oktoātu) šķīdumā vai suspensijas veidā. Metāla katalizētā reakcija mēdz izraisīt PLA rememisāciju, kas samazina stereoregularitāti, salīdzinot ar biomasas izejmateriālu.
Ir iespējams arī ražot PLA, tieši kondensējot pienskābes monomērus. Šo procesu veic temperatūrā, kas zemāka par 200 °C, un tajā brīdī veidojas entropiski labvēlīgs laktīda monomērs. Šis process rada ūdeni, kas līdzvērtīgs katram esterifikācijas posmam. Ūdens ir jānoņem, izmantojot vakuumu vai azeotropo destilāciju, lai veicinātu polikondensāciju un sasniegtu augstu molekulāro ātrumu. Vēl lielākus molekulāros ātrumus var sasniegt, kristalizējot neapstrādātu polimēru no kausējuma. Tas koncentrē karboliksskābes un spirta gala grupas cietā polimēra amorfajā reģionā, reaģējot, lai sasniegtu molekulmasu 128–152 kDa.
Polimerizējot L- un D-laktīdu racēmisku maisījumu, ir iespējams sintezēt amorfo poli-DL-laktīdu (PDLLA). Stereospecifiskie katalizatori var izraisīt heterotaktisku PLA, kas, kā zināms, ir kristālisks. Šīs kristāliskuma pakāpi kontrolē izmantoto D un L enantiomēru attiecība, kā arī izmantotā katalizatora veids. Akadēmiskajā vidē pienskābes un laktīda vietā ir izmantots arī piecu locekļu cikliskais savienojums pienskābes O-karboksianhidrīds (lac-OCA). Šis savienojums nerada ūdeni kā blakusproduktu un ir reaktīvāks nekā laktīds. PLA ir arī tieši biosintezēts, savukārt pienskābe ir arī nonākusi saskarē ar ceolītu, radot vienpakāpes procesu, kas notiek temperatūrā, kas ir aptuveni par 100 ° C zemāka.
